Sākot runāt par uztura bagātinātājiem, ir ļoti svarīgi labi saprast, ka pastāv tā sauktie "pamat" bagātinātāji un visi pārējie. Pie pamatbagātinātājiem pieskaita proteīnu, kreatīnu (neskatoties uz to, vai tas ir monohidrāts vai nesen atklātais HCL kreatīns), aminoskābes (gan BCAA, gan būtiskās) un, protams, vitamīnus. Tas ir uztura pamats. Ja organismā trūkst kāda no vitamīniem, var tikt traucēta visa tā darbība, nerunājot jau par muskuļu augšanu. Tātad, kāpēc vitamīniem ir tik liela nozīme mūsu organismam.
VITAMĪNI – KAS TAS IR?
Vitamīni ir organiskas vielas, kas uztur dzīvību. Organismam nepieciešams lielāks vitamīnu daudzums nekā tas pats spēj saražot, tāpēc, lietojot pārtikas produktus, mēs nodrošinām to ar nepieciešamajiem vitamīniem. Ja kāda vitamīna trūkst, var sākties veselības problēmas – no palēninātas vielmaiņas līdz nopietnām saslimšanām. Šīs mazās organiskās vielas būtiski ietekmē katru mūsu orgānu un piedalās daudzos ķīmiskos procesos.
Vārds "vitamīns" pirmo reizi tika lietots poļu bioķīmiķa Kazimira Funka, kurš apgalvoja, ka šī viela ir nepieciešama dzīvības uzturēšanai un satur slāpekli. "Vita" nozīmē dzīvība, bet "amine" – slāpeklis – tā radās vārds "vitamīns". Kopumā ASV ir reģistrēti trīspadsmit vitamīni – A, C, D, E, K, B grupas vitamīni: B1 (tiamīns), B2 (riboflavīns), B3 (niacīns), B6 (piridoksīns), B12 (kobalamīns), folskābe, biotīns un pantotēnskābe.
Vitamīnus iedala divās grupās: taukos šķīstošie un ūdenī šķīstošie. Vitamīni A, D, E un K šķīst taukos un prasa lielu minerālvielu un tauku daudzumu, lai pilnībā uzsūktos. Šie vitamīni uzkrājas aknās. Visi pārējie vitamīni šķīst ūdenī un, ja ir pārpalikums, tiek izvadīti ar urīnu.
KĀDAS IR VITAMĪNU NORMAS?
Mēs visi zinām, ka visi esam atšķirīgi un katram organismam ir atšķirīgas vajadzības. Lielu ietekmi atstāj tādi faktori kā ģenētika un stresa līmenis. Protams, sportistiem nepieciešams daudz vairāk vitamīnu nekā parastajiem cilvēkiem. Piemēram, 2-3 stundu intensīvas boksa vai cīņas treniņa laikā mēs zaudējam daudz šķidruma, un kopā ar to arī vitamīnus un minerālvielas. Smēķētāji vai, piemēram, cilvēki ar hroniskām slimībām arī prasa lielāku vitamīnu daudzumu. Lielu ietekmi atstāj arī cilvēka dzimums, vecums un ādas krāsa. Tāpēc visiem, pat tiem, kas nesporto, ieteicams lietot ne tikai B kompleksu, bet arī multivitamīnus, lai būtu pārliecināti, ka nodrošinām organismu ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem.
Pastāv arī noteiktas ieteicamās diennakts normas (IDN), ņemot vērā vidējo augumu, svaru un citus vidēja cilvēka faktorus.
Vitamīns A (5000 IU) – uztur labu redzi, ietekmē matus, nagus un zobus. Novērš grumbu veidošanos un aizsargā no infekcijām. Tam ir liela ietekme uz cilvēka kauliem.
Vitamīns C (60mg) – aizsargā organismu no infekcijām un uztur cilvēka asinsvadus. Atbild par audu atjaunošanu un vielmaiņu.
Vitamīns D (400 IU) – augšanas vitamīns, bez kura kalcijs un fosfors vienkārši neuzsūcas.
Vitamīns E (30 IU) – viens no spēcīgākajiem antioksidantiem, kavē kancerogēnu iznīcināšanu.
Vitamīns K (80mcg) – atbild par asins recēšanu, stiprina kaulus, palīdz sirds un plaušu audu veidošanā.
Vitamīns B1 (1,5 mg) – aizsargā no depresijas un kairinājuma.
Vitamīns B2 (1,7mg) – vitamīna trūkuma gadījumā parādās blaugznas.
Vitamīns B3 (20mg) - vitamīna trūkuma gadījumā parādās kuņģa un ādas problēmas.
Vitamīns B6 (2mg) – vitamīna trūkuma gadījumā iespējamas migrēnas, bezmiegs un cilvēks ātri nogurst.
Folska skābe (400mcg) - palīdz ražot sarkanos asinsķermenīšus. Bez šīs skābes nav iespējama visu ķermeņa šūnu augšana un atjaunošanās. Vitamīna trūkuma gadījumā pasliktinās miegs un garastāvoklis, var pat pasliktināties atmiņa.
Vitamīns B12 (6mcg) - vitamīna trūkuma gadījumā cilvēks zaudē apetīti, var traucēties uzmanība.
Biotīns (300mcg) - atbild par tauku un aminoskābju izmantošanas procesiem. Trūkuma gadījumā pasliktinās miegs, garastāvoklis, var sākties depresija.
Pantotēnskābe (B5) (10mg) – palīdz tauku dedzināšanas procesā. Stimulē hormonu augšanu. Trūkuma gadījumā pasliktinās sirds, nieru un nervu sistēmas darbība.
AVOTI
Labākais vitamīnu avots ir pārtika. Protams, dabīgi produkti satur visvairāk noderīgu vielu, tāpēc centieties izvairīties no pārtikas, kurā ir daudz konservantu un citu organismam nevajadzīgu piedevu.
Vitamīns A – dzeltenums, zivju eļļa, sviests, mencu aknas, piena produkti, burkāni, spināti, brokoļi, kāposti.
Vitamīns C – kivi, citrusaugļi, pipari, melnie upenes, kartupeļi, kāposti.
Vitamīns D – piena produkti, ikri, zivju eļļa, dzeltenums, mencu aknas.
Vitamīns E – griķi, kukurūza, gaļa, piena produkti, soja, zirņi.
Vitamīns K – tomāti, kāposti, spināti, olas, aknas.
Vitamīns B1 – gaļa, piena produkti, rieksti, dārzeņi.
Vitamīns B2 – gaļa, griķi, dārzeņi, kvieši, olas.
Vitamīns B3 – zivs, zirņi, griķi, rieksti, gaļa.
Vitamīns B6 – piena produkti, gaļa, zivs, olas, aknas, milti.
Folskābe – spināti, salāti, pētersīļi, olas, aknas.
Vitamīns B12 – gaļa, zivs, piena produkti, aknas, sirds.
Biotīns (H) – dzeltenumi, aknas, nieres, gaļa, piena produkti.
Pantotēnskābe (B5) – liellopu gaļa, liellopu aknas, zivs, piena produkti, olas, rieksti, sēnes.
Tā kā mēs visi dzīvojam laikos, kad ir grūti atrast svaigus dārzeņus par pieejamu cenu vai produktus bez konservantiem un ar saglabātām visām uzturvielām, mūsu ieteikums būtu noteikti iekļaut multivitamīnus savā uzturā. Neatkarīgi no tā, vai esat puisis vai meitene, multivitamīni nodrošinās jūsu organismu ar nepieciešamajām vielām un palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus.
Lai atstātu komentāru, jums ir jāpiesakās vai jāreģistrējas!